Vai ilgi, vai īsi, bet mēs pabeidzām darīšanas galvaspilsētā, un devāmies turp, kur, patiesībā, bijām arī plānojuši – uz Thingvellir nacionālo parku.
Iceland Cycling - day 1
EveryTrail - Find trail maps for California and beyond
Betona virsma slēpj zem sevis ūdensvadu
Fotogrāfijā – viens no tiem patīkamajiem sīkumiem, kas vienmēr priecē ceļojumos un piešķir mums pirmatklājēju un avantūristu garu. Lai nevajadzētu maukt pa garlaicīgo 1. šoseju, kas gredzenā apvij salu pa pašu malu, mēs meklējām sev izklaides, piemēram, veloceliņus, bet te vispār braucām pa ūdensvadu. Vismaz tā mums pastāstīja pamatīgi notetovējies velosipēdists ar mazu meitiņu.
Laikapstākļi, kā redzat, ir apmākušies, un šī sērga mūs vajāja nepārtraukti. Islandiešu paruna vēsta: «Ja jums nepatīk laikapstākļi, pagaidiet piecas minūtes, un kļūs vēl sliktāk». Kā teica onkulis no iepriekšējās daļas (par precizitāti negalvoju):
“Islandē ir trīs nacionālās bagātības: aukstais ūdens, karstais ūdens un laikapstākļi.”
Aukstais ūdens – tāpēc, ka gandrīz jebkurā salas daļā ir daudz tīrākā dzeramā ūdens, karstais ūdens – ar to, protams, domātas termoelektrostacijas. Bet par laikapstākļiem – tas ir ļauns sarkasms. Tiesa, to var saprast arī tādā ziņā, ka ar šādiem laikapstākļiem imigranti ne pārāk kāro pārpludināt valsti, un islandieši dzīvo sev klusi savā vienkāršajā un cienījamajā pasaulē.
Reta aina – koki un zāles, turklāt vēl tik kuplas un treknas
Saka, ka tad, kad pirmie iedzīvotāji ieradās Islandē ap 700.–800. gadu mūsu ērā, tā visa bija klāta ar mežiem. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka valsts apdzīvošanas gads ir 874., kad Islandē parādījās skandināvu pārceļotāji. Bet pirms viņiem uz salas vēl kādu laiku tusēja īru mūki, kuri līdz ar skarbo vikingu parādīšanos noslēpumaini pazuda. Vai nu no bailēm notinās, vai arī viņus apkāva – kas tagad to lai vairs izšķir.
Zirdziņš
Kamēr braucām pa cauruli, ieraudzījām sarūsējušu tūristu norādi un shēmu. Es nez kāpēc izdomāju, ka tas ir ūdenskritums, un mums tas, dabiski, ir jāapskata – par laimi, laiks it kā ir. Bet mani sagļučīja – nosaukums beidzās ar “fell”, līdzīgi kā “fall”. Biju aizmirsis, ka islandiešu valodā (kura, starp citu, būtībā ir senskandināvu valoda) ūdenskritums ir “foss”, bet “fell” – tas ir tikai un vienīgi “kalns”. Tā mēs pirmo reizi pavizinājāmies pa gruntsceļu, un piedevām vēl kalnā augšā. Žēl, bet, neraugoties uz norādi, piebraukt pie paša kalna īsti nevarēja – nācās iet kājām. Nekā ievērības cienīga iekšā gandrīz nebija – maza ieleja, kas klāta ar zāli. Toties pa zāli skraidīja (tieši skraidīja, nevis lidoja) putniņi un izdvesa smieklīgu skaņu “bīp”, gluži kā tāda signalizācija. Tas vien jau patīkami – šo putniņu dēļ mums taču nācās uzkāpt no 50 metriem uz 200, bet pēc tam atpakaļ. Lūk, te var redzēt, mazais pīķis augstuma grafikā pavisam ne par tēmu: https://www.gpsies.com/map.do?fileId=hoxudkhefppeewmh
Bet šie zirdziņi ēda mūsu dārgo maizi
Kad es aizbraucu, sāka viens otru spārdīt, huligāni
Tūristi uz zirdziņiem
Zirgu Islandē ir daudz, periodiski var redzēt tabūnus. Kāpēc, nav īsti saprotams, varbūt vienīgi, lai pavizinātu tūristus. Tiesa, saka, ka tos joprojām izmanto lauksaimniecībā, bet tam nekādi negribas ticēt, ņemot vērā kosmisko dzīves līmeni, kādu mēs visur Islandē redzējām. Ar zirdziņiem, starp citu, ir interesanti: tos ir aizliegts ievest Islandē, lai nesaslimdinātu vietējos ar jaunām slimībām, un tos, kas ir izvesti, atpakaļ vairs nelaiž. Vietējā šķirne ir cēlusies no ponijiem, bet islandieši apvainojas, ja zirdziņus tā sauc – galu galā vikingu zirgi, spēcīgi un izturīgi, raksturs nordisks.
To sauc par Cairn, latviski tāda vārda nav, tāpēc truli saka “akmeņu piramīda”. Mērķis šādai būvei var būt dažāds, iezīmēt taku vai sasveicināties ar dieviem, vai... Mūsdienu pasaulē tas parasti ir vienkārši nodeva tradīcijai, izklaide ceļotājiem. Es, protams, panku piespiedu salikt – galu galā viņš mūždien visiem pārmet, ka neviens negrib nekur piedalīties. Prieka darīt to smidzinošā lietutiņā aukstumā pēc 30 km ceļa ir maz, bet viņš tomēr sevi piespieda, gods un slava viņam!
Nē, šis nav viņa roku darbs
Pat pie šādiem laikapstākļiem Islandes drūmais skaistums ieduras sirdī
Lūk, mēs arī nokļuvām līdz mūsu tās dienas mērķim – Thingvellir parkam
